Iešana pirtiņā ir viena no vissenākajām tradīcijām kā Latvijā, tā arī pasaulē. Šādējādi, cilvēki atgūst spēkus un uzlabo veselību. Apūta pirtī ir uzskatāma arī kā sabiedrisks pasākums. Daudziem patīk apmeklēt pirtis kopā ar draugiem vai ģimeni.
Ja ir jājautā, kāpēc cilvēki paša gribas vadīti dodas lielajā karstumā, tad atbilde ir pavisam vienkārša. Lielais karstums un tvaiks ķermenī veic dažādas pozitīvas izmaiņas :
- ķermeņis caur sviedriem atbrīvo toksīnus, piemēram, smagos metālus un baktērijas,
- ķermenī paplašīnās asinsvadi, tā uzlabojot asinsiti
- samazinās muskuļu un locītavu sāpes
- uzlabojas ādas veselība, atverot poras, kas veicina eļļu izdalīšanos
- veicina relaksāciju un maina stresu
Ne visas pirts tradīcijas pasaulē ir vienādas, tāpēc šajā rakstā apskatīsim kāda ir pirts kultūra Latvijā un pasaulē.
Tradicionālā latviešu pirts
Mūsu Latvijā pirtiņa jau ir senu sena padarīšana. Pirti ierasti būvē no koka. Pirti silda malkas krāsns un pirts tvaikus rada ūdens, kas tiek liets uz karstajiem akmeņiem.
Latviešiem patīk, ka pirtiņas ir aromātiem pilnas, tāpēc :
- Lai padarītu pirtiņu smaržīgu, ūdenī, ko lej uz akmeņiem pievieno eļļas, piemēram, priedes eļļu vai tējas koka eļļu ;
- Pēršanās saišķos izmanto dažādus augus : bērza zarus, ceriņus, ievu zarus, ozola zarus, liepas zarus, eikaliptu, piparmētru un vērmeles ;
- Labākai noskaņai pirtī izmanto arī aroma sāls blokus.
Pirtīs bieži vien lieto arī dažādus piederumus, piemēram :
- Pirts cepurītes – tās neļauj sakarst galvai, parūpējas, lai mati nav sviedros un uz sejas;
- Koka spaiņus – tajos var liet ūdeni, kurā mērcēt slotiņas;
- Pirts slotiņas ar kurām viegli nopērt sevi un citus ;
- Pirts pagalves un sēžamās koka restes.
Visinteresantākā pirts tradīcija ir lekšana ālinģī. Tiek uzskatīts, ka pēkšņa temperatūras maiņa no karstā tvaika uz ledaino ūdeni palīdz uzlabot asinsriti un uzmundrināt ķermeni.
Sabiedriskā krievu pirts jeb banya
Krievu tvaika pirts, kas pazīstama arī kā banya, ir pirts veids, kas ir populārs Krievijā un citās Austrumeiropas valstīs. Lai uzsildītu telpu un radītu tvaiku, tiek lietota krāsns. Krāsniņa parasti tiek gatavota no ķieģeļiem vai akmens. Tā tiek sildīta, izmantojot koksni vai kokogles.
Krievu banyas parasti veido trīs istabas: tvaika pirts, mazgāšanas telpa un ieejas telpa. Ieejas telpā ir vieta, kur pakārt apģērbu. Tvaika pirtiņā atradīsiet no koka veidotus pakāpienus un krāsni. Mazgāšanās telpā būs dušas un baseins, kas pildīts ar aukstu ūdeni. Baseins vajadzīgs, lai nepārkarstu un brīžos, kad tvaika un karstuma ir par daudz, tajā var atsvaidzināties.
Papildus karstumam un tvaikam, tradicionālā krievu pirts pieredze bieži ietver dažādus rituālus un paražas. Piemēram, daudzi cilvēki izmantos bērza zaru slotiņas. Tās nepiecīešamas, lai pirtī maigi papērtu sevi vai citus. Tiek uzskatīts, ka pēršanās uzlabo asinsriti un uzmundrina ādu.
Turku pirts jeb hammam
Turku pirts ir pirts veids, kura izcelsme ir Tuvajos Austrumos, bet tagad ir populāras daudzās pasaules daļās. Turku pirts sastāv no vairākām telpām :
- Centrālā istaba, kuras vidū ir liela apsildāms marmora galds ;
- Vairākas mazākas telpas mazgāšanai;
- Maiņas telpa.
Tradicionālajos hammamos sildāmais katls parasti atrodas atsevišķā telpā vai zonā, kas atrodas prom no centrālās telpas. Katla siltums tiek cirkulēts visā hammam, izmantojot cauruļu vai ventilācijas atveru sistēmu.
Turku pirtī klients parasti guļ uz apsildāmas marmora plāksne, klienti uz tā var gulēt pat stundu, kamēr izsvīst visi liekie toksīni. Pēctam ar asu švammi tiek berzēta murgura un pārējais ķermenis. Tālāk seko slavenā ziepju masāža.
Sākumā ar biezām baltām putām noklāj ķermeni, tad ar spēcīgām roku kustībām tiek masēta mugura, kājas, rokas, skausts, piere un pleci. Galu galā klients tiek noskalots ar ūdeni.
Somu sauna
Lai gan var šķist, ka sauna no pirts diži neatšķiras, ir daži elementi, kas abas atdala, piemēram, temperatūra. Temperatūra tradicionālajā somu saunā var atšķirties atkarībā no pirts veida un lietotāja vēlmēm, bet parasti tā svārstās no 80 līdz 110 grādiem pēc Celsija. Pirtīs tempatūra sasniedz tikai 40-līdz 60 grādus.
Parasti saunās siltumu rada malkas krāsns, bet dažās tiek izmantoti arī elektriskie sildītāji, pirtiņās elektriskos sildītājus neizmanto.
Saunu no pirts visspilgtāk palīdz atšķirt gaisa mitrums. Lielā temperatūra, kuru praktizē somu saunas rada mazāku mitruma līmeni, līdz ar to arī gaiss būs manāmi sausāks. Jāsaka gan, ka sausumu somu saunā var regulēt, pievienojot karstajiem akmeņiem ūdeni, kas rada tvaiku un paaugstina mitruma līmeni.
Apmeklējot saunu, ir jāatceras daži noteikumi:
- Pēc saunas apmeklējuma nedrīkst iet siltā dušā – tikai aukstā;
- Uzreiz pēc saunas apmeklējuma nav vēlams iziet aukstā telpā vai salā;
- Saunas apmeklējuma laikā labāk nesarunāties, lai netraucētu pārējiem saunas apmeklētājiem atslābināties.
Tāpat kā latvieši, tā arī somi praktizē pēc saunas lēkšanu aukstā ezerā.
Modernās saunas
Pirtīm un saunām jau sen vairs nav vajadzīgas biezas un smagas sienas. Moderna sauna pieļauj, ka biezu koka sienu vietā ir izturīga stikla paketes. Šādejādi, cilvēki var vienlaikus var izbaudīt karstumu un skaistus skatus. Latvijā šādas skaistas saunas veido firma Reborn.
Jaunāko Reborn saunu konstrukcijās pamatā ir jūras konteineri, kas ļau būt drošam par tās stabilitāti un spēcīgumu. Modernajās saunās bieži vienlaikus var ērti apsēsties līdz 2 – 4 cilvēki. Divatā saunā arī var apgulties visā augumā. Saunas priekštelpās var ierīkot atsevišķu dušas telpu, kurā atsvaidzināties pēc saunas apmeklējuma.
Cerams, ka Jums noderēja mūsu raksts un ja vēlaties uzzināt citus veidus kā sevi palutināt, iesakām izlasīt rakstu Populārākie retrītu veidi un galamērķi.