Pilsdrupas, kuras apmeklēt Latvijā

pilsdrupas

Mums latviešiem patīk apceļot arī savu zemi. Mums tomēr ir tik daudz skaistu vietu un tūrisma obejktu, ko apskatīt arī pašiem. Viens no tiem ir Latvijas daudzās pilsdrupas. 

Pilis, kas līdz mūsdienām nav saglabājušās, joprojām kalpo par ievērojamiem vēstres objektiem. Pilsdrupu apskatīšana un senatnes sajušana var būt labs iemesls doties ekskursijā ar ģimeni vai draugiem.

Latvijā ir arī daudzas skaistas pilis, kas līdz pat šodienai ir skaisti saglabājušās – arī, ja tās tikušas renovētas. Ja vēlies apskatīt Latvijas skaistākās pilis un muižas, to vari izdarīt mūsu rakstā Latvijas pilis un muižas.

Šajā rakstā esam apkopojuši dažādas pilsdrupas – gan tādas, kas saglabājušās itin labi, gan tādas, no kurām palicis pavisam maz.

Dobeles pilsdrupas

dobeles pilsdrupas

Vienas no pirmajām pilsdrupām, kas nāk prātā, atrodas Dobelē. Tā ir Livonijas ordeņa mūra pils, kas ir arī senākā celtne Dobelē. Pils bijusi apdzīvota līdz 1730. gadam. 

Dobeles senāko iedzīvotāju – zemgaļu – apmetne te atradusies jau 1000 gadus p.m.ē. Senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils. No 1279. līdz 1289. gadam Dobeles pils izturēja sešus ienaidnieka aplenkumus līdz 1289. gadā zemgaļi neuzvarēti pili pameta, paši to nodedzinot.

No 1335. līdz 1347. gadam Livonijas ordenis zemgaļu koka pils vietā uzcēla mūra pili, kuras drupas redzamas vēl šodien. Vēlāk tika piebūvēta baznīca un izveidots arī pils parks. 2002. gadā tika uzsākta Dobeles pilsdrupu konservācija. Tagad pilsdrupas ir lielisks tūristu piesaistītājs un lepnums arī pašiem dobelniekiem.

Kokneses pilsdrupas

kokneses pilsdrupas

Senos laikos Kokneses pilsdrupas pacēlušās augstu kalnā pie Pērses ietekas Daugavā, mūsdienās pēc HES uzcelšanas tās apskalo Daugavas ūdeņi. Šo pilsdrupu lokācija ir īpaši skaista un var izvērsties par aizraujošu ekskursiju ģimenes lokā. 

Mūsdienās Kokneses pilsdrupās notiek dažādi pasākumi – teatralizēti uzvedumi, koncerti, naudas kalšana, kāzu ceremonijas viduslaiku un senlatviešu stilā un par tradīciju izveidojušies Sama modināšanas svētki. 

Kokneses pilsdrupas ir lieliska vieta, ko apciemot visai ģimenei. Te iespējams izklat monētu viduslaiku stilā, izmēģināt prasmes viduslaiku kaujas cirvju mešanā, iemācīties kādu jaunu spēli, rotaļu vai danci, dziesmu. Pilsdrupas iespējams apskatīt gida pavadībā.

Ludzas viduslaiku pilsdrupas

ludzas pilsdrupas

1399. gadā vācu krustneši pilskalnā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru Livonijas ordeņa austrumu robežas aizsardzībai uzcēla varenu pili – trīsstāvīgu mūra celtni ar 6 torņiem, 3 vārtiem un 2 priekšpilīm. 

Pils tika celta no pelēkiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem, rotāta melniem glazētiem ķieģeļiem. Lai arī no iespaidīgās pils nav palicis daudz, tā joprojām stalti stāv un gaida ikvienu interesentu. 

Pils drupas ir iemīļota pilsētnieku un viesu atpūtas vieta, no kuras paveras skaistākā pilsētas panorāma. Ar seno pili, tās ķēniņu un noburto princesi saistās arī vairākas skaistas leģendas, kas pils vēsturei piešķir īpaši interesantu vērtību.

Cēsu viduslaiku pils

cēsu pilsdrupas

Cēsu pils pirmsākumi meklējami 800 gadu tālā pagātnē. Tie saistīti ar Cēsu viduslaiku pili, ap kuru 13. gadsimtā veidojās vesela pilsēta. 

Šodien Cēsu varenās pilsdrupas iespējams apskatīt gan vienatnē, gan gida pavadībā. Viduslaiku pilī iespējams uzkāpt tornī sveču lukturīšu gaismā. Pils pagalmā ir iekopts virtuves dārzs, kur vasarās nedēļas nogalēs apmeklētājus sagaida dārznieks, kurš pastāstīs par to, kas dārzā aug. Blakus dārzam atrodas viduslaiku amatu darbnīcas, kur ir iespēja iepazīties ar zināšanām, ko pārvalda kaulu meistars, ādas apstrādes meistars, kalējs un citi amatnieki.

Pils ziemeļrietumu pusē atrodas Cēsu pils parks un brīvdabas estrāde. Šeit vasarā gandrīz katru nedēļas nogali notiek koncerti un citi pasākumi.

Dinaburgas pilsdrupas un pils makets

dinaburgas pilsdrupas

Naujenes pilskalns, kurš tika apdzīvots jau kopš 8. gadsimta, tiek uzskatīts par Daugavpils dibināšanas vietu. Lai arī no pils nekas daudz nav palicis, tās vietā ir izveidots skaists makets.

Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Tūlīt pēc pils uzcelšanas to aplenca lietuviešu karaspēks karaļa Troidena vadībā. Ir saglabājušās pavisam dažas pils drupas, tāpēc pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets, bet Naujenes novadpētniecības muzejā – vēstures ekspozīcija.

Blakus ordeņa pils drupām uzstādītais samazinātais pils makets palīdz iztēloties, kā šeit izskatījās pirms daudziem gadsimtiem. No pilskalna paveras viens no skaistākajiem Daugavas loku dabas parka skatiem.

Valmieras Livonijas Ordeņa pilsdrupas

valmieras pilsdrupas

Savukārt šīs pilsdrupas glabā atmiņas par pilsētas Valmieras seno centru un izteiksmīgi rotā skaisto apkārtnes dabu. Livonijas ordeņa pils ar stipru priekšpili, varenu aizsardzības mūri, vaļņiem un grāvjiem ir bijusi pirmais Livonijas ordeņa nocietinājums upes Gaujas labajā krastā. 

Pils celta 13. gadsimtā senas latgaļu pils vietā. Tai startēģiski izvēlēta piemērota atrašanās vieta, jo no iebrucējiem pili pasargāja arī Gaujas stāvais krasts un Rātsupītes dziļā grava.

Šodien pilsdrupu teritorijā var apmeklēt arī Valmieras muzeju un tā izstāžu zāli, kā arī Beverīnas amatnieku tirgotavu. Tajā iespējams par piemiņu no ceļojuma iegādāties kādu prasmīgu amatnieku darinājumu. Savukārt brīvdabas estrādē vasarās norisinās koncerti, izrādes, muzeja gadskārtu un seno latviešu svētku svinēšanas pasākumi.

Ropažu pilsdrupas

ropažu pilsdrupas

Ropažu pilsdrupas jeb vācu ordeņa brāļu pils celta 14. gs. Tālajā 1559. gadā pili nodzedzināja Maskavijas karaspēks. Tad 17. gs. sākumā kādu laiku pilī mitinājās cilvēki, bet pēc tam tā tika pamesta, pilsmūri noārdīti un akmeņi izmantoti jaunu ēku celtniecībā.

Pirmās Ropažu baznīcas liecības, iespējams, var meklēt jau 14.gs., bet pirmo reizi tā ir minēta 17. gs. pierakstos kā Svētā Mihaela baznīca, tā atradusies pretim Ropažu pilij. Apkārt baznīcai ir bijusi kapsēta, ko konstatēja 2008. gada arheoloģiskajos izrakumos, atrokot 8 skeletapbedījumus pie tagadējās Mācītājmuižas. 

Šodien uz Ropažu pilsdrupām iespējams aizbraukt jebkurā dienā. Vislabāk šo vietu ir apciemot tad, kad ir silti – apkārtējā daba ir zaļa un ļoti skaista.

Vecdoles pilsdrupas

vecdoles pilsdrupas

Vecdoles pils celta 13. gs. sākumā (pirms 1226. gada) pie Rumbulas krācēm ar četrstūra akmens žogu. Tas vēl saglabājies kā viens no Latvijā vissenākajiem mūra paraugiem. 

Pils būvēta no dolomīta akmeņiem, izmantojot sarkano ķieģeļu apdari. Kā vēsta vēsture, pils pagalmā bijusi koka sardzes telpa un saimniecības ēkas, kā arī akmens dzīvojamā ēka ar siltā gaisa krāsni un četrstūra torni Daugavas pusē. 

Pils ir piederējusi Rīgas arhibīskapa vasaļa Dolena dzimtai. 1298. gadā pili nopostīja Livonijas ordenis, un tās drupās vēlāk atradies kaļķu ceplis. Drupas pētītas 1960. gados arheoloģisko izrakumu laikā. No drupām paveras skats uz Rīgas HES, Dārziņiem, Šķērsēkli un Rumbas krāci.

Raunas Staburags un viduslaiku pilsdrupas

raunas pilsdrupas

Cik mums šodien zināms, pēc pirmā Rīgas arhibīskapa rīkojuma Raunas pils būvdarbi sākās tālajā 1262. gadā. Tā bijusi viena no galvenajām arhibīskapa rezidencēm. 

Jau 16. gs. sākumā pils tika ievērojami paplašināta, ap pili izauga varena viduslaiku pilsēta. Un 17. gs. beigās tika noārdīti visi priekšpils torņi un saglabājās vienīgi pils galvenie korpusi.

Mūsdienās apmeklētājiem ir iespēja uzkāpt statu tornī un aplūkot kādreizējo viduslaiku pilsētu. Raunas Staburags ir aptuveni 3,5 metrus augsts un 17 metrus garš šūnakmens veidojums, kas veidojies daudzu gadsimtu laikā sūnām pārkaļķojoties kalcija karbonātu saturošajā avota ūdenī. Tas ir vienīgais šāda veida dabas objekts Latvijā pēc Daugavas Staburaga applūdināšanas.

Uz paša Staburaga nav vēlams kāpt, jo lieks smagums rada tam bojājumus. Tā apskatei jāizmanto speciāli ierīkotā dabas taka. 

Siguldas pilsdrupas

siguldas pilsdrupas

Gaujas kreiso krastu kontrolējošie Zobenbrāļi laikā no 1204. līdz 1209. gadam uzcēla Siguldas pili. Sākotnēji tā bija uzcelta kā cietoksnis ar kapelu. Vēlāk pils pārbūvēta par konventa tipa celtni. Pilij bija plaša ārējā priekšpils un pie tās izveidojās rosīga tirgotāju un amatnieku apmetne.

Pils karos tika bojāta un ar laiku zaudēja savu militāro nozīmi. Turklāt 18. gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā pili nopostīja un vairs tā arī neatjaunoja. Pilsdrupu varenie laukakmens mūri glabā daudz vēsturisku notikumu un stāstu. Ir tik aizraujoši iztēloties, kā Livonijas ordeņa bruņinieki kādreiz te spodrinājuši savas cīņas prasmes.

Pilsdrupās ir iekārtota brīvdabas estrāde, kurā ik gadu apmeklētāji piedzīvo īpašus brīžus Opermūzikas svētkos, pasaulē ievērojamu mākslinieku koncertos, kā arī citos pasākumos. Mūsdienās pilsdrupās vari pastaigāties pa senajiem mūriem, uzkāpt torņos un doties uz pasākumiem brīvdabas estrādē.

Lustes pilsdrupas 

lustes pilsdrupas

Lustes pils celta 1775.gadā. Par tās arhitektu tiek uzskatīts dānis Severīns Jensens. Pils celta kā Kurzemes pēdējā hercoga Pētera Bīrona medību pils. Cik zināms, ap pili kādreiz ir bijis ļoti skaists parks ar dažādiem eksotiskiem augiem. 

Lustes pilsdrupas atrodas Dobeles novada Jaunbērzes pagastā. Pie pilsdrupām īpaši skaisti ir pavasarī, kad tās pakājē zied aizsargājamās savvaļas tulpes. Šobrīd no pils pāri ir palikušas vairs tikai drupas. Pamazām tiek sakopta arī apkārtne, lai tūristiem un ikvienam interesentam būtu vieta, kur atbraukt un pabaudīt vēstures gaisotni.

Lielvārdes viduslaiku pils

lielvārdes pilsdrupas

Nakošās sarakstā ir Lielvārdes viduslaiku pilsdrupas. Mūra pils ar nocietinājuma valni pēc vācu krustnešu norādījumiem celta 13. gs. sākumā senās lībiešu koka pils vietā. Sākotnēji tā piederējusi Rīgas bīskapam Albertam.

Pils vairākkārt cietusi karu darbībā un atkal tikusi atjaunota, taču kopš 1613. gada ir drupu stāvoklī. Atrašanās vieta ir Lielvārdes parkā pie Rumbiņas ietekas Daugavā. 

Sagaidot eposa „Lāčplēsis” simtgadi, tajā izvietoja sešpadsmit no ozolkoka veidotas skulptūras (t.s. Skulptūru dārzs). Aiz pilsdrupām Daugavas krastā ir stāva krauja ar dolomīta iežu atsegumu. Līdz HES ūdenskrātuvei var nokļūt pa kāpnēm. Lielvārdes muižas pils līdz mūsdienām diemžēl nav saglabājusies.

Bruņinieku pilskalns jeb Livonijas Ordeņa pilsdrupas

bruņinieku pilsdrupas

Kad no Rīgas cauri Kurzemei vijies krusta karotāju kara ceļš, šeit atradusies viena no nocietinātām ordeņa pilīm kara ceļā uz Prūsiju. Pils izvietota uz zemesraga un vieta izraudzīta tā, lai varētu tālu pārredzēt Abavas ieleju.

Pils bija paredzēta kā ordeņa tiesneša rezidence 1312.gadā. Grūti spriest, kāda īsti izskatījusies ordeņa pils, jo nav pārliecinošu liecību par pili pirms tā jau bijusi pārvērsta par pilsdrupām. 

Pilskalnu aptvēra aizsardzības mūris. Ziemeļu pusē apvidus ir nolaidenāks un tur atradusies ieeja pilī. Atsevišķas mūru un pamatu paliekas ļauj spriest, ka tiesneša rezidence bijusi 34.2 X 31.5 m liela taisnstūra celtne ar 1.8 m bieziem mūriem uz 2 m platiem pamatiem. Te atradusies arī kapela – pils baznīciņa; konstatētas kāpņu telpas paliekas.

Jumpravmuižas mākslīgās pilsdrupas

jumpravmuižas pilsdrupas

Pie dolomīta klintīm Lielupes krastā ir apskatāmas Latvijas senākās mākslīgās pilsdrupas (18. gs. beigas), pie kuru torņa savu izteku radis Mīlestības avotiņš. 

Mākslīgās pilsdrupas 19. gs. sākumā licis ierīkot Jumpravas muižas īpašnieks. Zem tām izraktas velves un dziļa ala, kura (pēc nostāstiem) pa Lielupes apakšu vedusi uz Bauskas pili. Pāri Lielupei redzams Ziedoņu parks un bijušā Bornsmindes muižas pils.

Jumpravmuižas parks Bauskas novada Mežotnes pagastā ir viens no skaistākajiem un romantiskākajiem muižu parkiem Latvijā. Tas atrodas klinšainā Lielupes krastā ar Zemgalei neraksturīgu reljefu – dolomīta klinšu atsegumiem, gravām, avotiem strautiem un pat nelielu ūdenskritumu. Šobrīd parks ir vieta, kur cilvēki jebkurā vecumā var gūt enerģiju un gudrību no dabas, vērojot tās mieru un harmonisko līdzsvaru. 

Krimuldas pilsdrupas

krimuldas pilsdrupas

Krimuldas pils celta 13.gadsimtā, Gaujas senlejas labā krasta kraujas malā netālu no lībiešu apdzīvotā Vikmestes pilskalna un ciema. 

Pils taisnstūrveida aizsargmūris aizņēma diezgan plašu teritoriju, taču mūra iekšiene bija apbūvēta ļoti mazā platībā. Ziemeļu stūrī bija izbūvēts četrstūrains sargtornis, bet pa diagonāli pretējā stūrī atradās dzīvojamais korpuss. Dienvidrietumu pusē bija uzbūvēts aizsargtornis ar ieejas vārtiem, no kuriem pāri gravai veda paceļams koka tilts.

Krimuldas pils bija celta no liela izmēra laukakmeņiem, izmantojot ķieģeļus vienīgi ailu sienā izmūrēto eju un kāpņu izbūvei. Pils novietojums padarīja to gandrīz neieņemamu – no vienas puses to aizsargāja Gaujas senlejas stāvais krasts, vēl no divām pusēm Vikmestes upīte un tās pietekas stāvās gravas. Savu nozīmi pils atguva 19.gadsimta 60.tajos gados, jāsaka gan kā romantiska parka sastāvdaļa.

Rozbeķu pilsdrupas

rozbeķu pilsdrupas

Laukakmeņu tornis kopā ar mūru un aizsargvaļņu drupām atgādina par spraigiem notikumiem, ko piedzīvojusi viduslaikos celtā, varenā Rozbeķu pils.

Noslēpumainās Rozbeķu pilsdrupas gadsimtiem ilgi liecina, ka šeit pagātnē norisinājušies spraigi notikumi. Šodien jau pilsdrupas ir apaugušas ar kupliem kokiem. Laukakmeņu tornis, kurā kādreiz bijušas plašas telpas, jau no tālienes ceļotājiem vēstī par pilsdrupu atrašanās vietu.

Šobrīd par torni rūpējas pašreizējie zemes saimnieki, kas Jāņu vakarā, vasaras saulgriežu svētkos, mēdz to izgaismot ar uguns lāpām.

Katra pils un tās drupas liecina par kādu ievērojamu notikumu tālā pagātnē, un tas ir tik aizraujoši! Ceram, ka tev šis raksts bija noderīgs un kalpoja par nākamā ceļojuma maršruta sastādītāju! 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *