5 interesanti pastaigu maršruti netālu no Rīgas

no

Pastaiga brīvā dabā ir lētākais un vienkāršākais veids, kā darba dienas pievakarē vai brīvdienās kārtīgi izkustēties, uzņemt mūsu stresa pilnajā ikdienā tik nepieciešamo skābekļa un pozitīvo emociju devu.

Pastaiga neprasa milzīgu piepūli un ir pieejama teju visu vecumu un fizisko spēju cilvēkiem. Ja vēl mērķtiecīgi izvēlamies pastaigas apvidu un mazliet sagatavojamies, izpētām informāciju, tad vienkārša pastaiga var kļūt arī par nelielu ceļojumu.

Pastaiga pa Bieriņu apkaimi

Mārupītes velo un pastaigu taka

Bieriņi ir klusa, zaļa, sakopta un mierīga Rīgas apkaime Pārdaugavā ar interesantu, vairākus gadsimtus senu vēsturi.

Bieriņu apkaimes lepnums ir Mārupītes dabas parks, pa kuru arī vedīs mūsu pastaiga. Jaukā laikā tur vērojama omulīga rosība – draudzīgi sadzīvo pastaigu cienītāji un viņu suņi, ūdensputni, nūjotāji, velobraucēji, bērni, pusaudži, tomēr kopumā cilvēku nav pārāk daudz.

Pastaigu varat veikt gan vienā virzienā, finišējot Arkādijas parkā, Torņkalnā vai Āgenskalnā, tad tie būs 4-5 kilometri, gan arī pilnu apli, pieveicot 8 – 9 kilometrus.

Uz pastaigas sākuma punktu Dauguļu ielas un Mārupītes krustpunktā varat doties ar 55.autobusu vai automašīnu, kuras novietošana kādā no apkaimes ieliņām nesagādās problēmas. Sekojot velo celiņa norādēm, dodieties pilsētas virzienā, un jūs sagaida interesanti atklājumi – Induļa Rankas veidotais Mārupītes akmeņu skulptūru parks, unikāla mitrāju ekosistēma ar daudzām ligzdojošo putnu sugām, kā arī vairākas kādreizējās muižiņas.

Dodoties tālāk caur Ulmaņa gatves un dzelzceļa apakšzemes pārvadiem, garām Rīgas Angļu ģimnāzijai un Hruščova laikam raksturīgajai dzīvojamai zonai, nonāksit pie Māras ezera un Arkādijas parkā. Šī apkaime saistās ar Ojāra Vācieša un Jāņa Akuratera vārdiem, netālu atrodas arī abiem dzejniekiem veltīti muzeji.

Pastaigas sākumpunkta lokācija.

Ekspedīcija uz Mangaļsalas bunkuriem un molu

Mangaļsalas mols

Pastaiga pa Mangaļsalu ir lieliska galvas izvēdināšanai darba dienas vakarā, kur to var papildināt ar peldi jūrā un saulrieta vērošanu. Taču tā izvērsties arī par piedzīvojumiem bagātu ekspedīciju visas dienas garumā, ja izlemsiet izpētīt arī salas priežu mežā paslēpušos dažādu laiku militāros nocietinājumus jeb Mangaļsalas bunkurus.

Lai nokļūtu Mangaļsalā, brauciet ar 2. vai 24. autobusu, vai personīgo auto līdz stāvlaukumam. Pa Mangaļsalas ielu, kas dabā izskatās pēc parasta meža ceļa, dodieties rietumu virzienā.

Drīz vien abās pusēs ceļam sāks parādīties militāro objektu pazīmes, esiet vērīgi!  Ja interesē militārā vēsture vai arī vienkārši neparasts, “spocīgs” piedzīvojums, ļoti ieteicams būtu doties pa Mangaļsalu ekskursijā gida pavadībā.

Pēc aptuveni 2 kilometriem būs sākumpunkts pastaigu laipai jūras virzienā. Pa ceļam ir divas šķēršļu joslas bērniem, bet pie jūras – labiekārtota atpūtas vieta un rotaļu laukums.

Pretī atpūtas vietai vērojams Baltijas jūrai neparasts skats – 230 metrus no krasta, jūras sēkļa smiltīs iestigušas 1951. gadā avarējušā zviedru kuģa “Lady Cotlin” atliekas.

Ja pietiek spēka un laika, varat doties vēl aptuveni kilometru līdz Mangaļsalas molam, kurš pats ir arī ir aptuveni tikpat garš. Mols ir iecienīta kuģu un saulrietu vērošanas vieta.

Atpakaļ iesakām doties gar jūras krastu. Pilna maršruta garums, ieskaitot molu, ir aptuveni 12 kilometri, taču variet griezties atpakaļ arī ātrāk.

Mangaļsalas stāvlaukuma lokācija.

Pastaiga gar Lilastes garajiem ezeriem

Lilastes garie ezeri

Ģeoloģiski interesantie Lilastes garie ezeri Piejūras dabas parkā ir arī ainaviski ļoti baudāma vieta. Pastaiga to apkārtnē, apskatot arī Gaujas ieteku jūrā, sagādās baudu visai ģimenei. Starp citu, šis maršruts ir izcils arī ziemā uz distanču slēpēm.

Lilastes garo, šauro ezeru virkni veido 3 ezeri – Ziemeļu, Vidus un Dienvidu ezeri, to kopējais garums ir 3,5 kilometri, bet vidējais platums – tikai 200 metri.

Lilastē visvienkāršāk nokļūt ar vilcienu. Ja braucat ar savu auto, to var atstāt pie stacijas “Lilaste”, vai arī mazliet tālāk stāvlaukumā pie jūras.

Ejot no stacijas, vispirms šķērsojiet dzelzceļu uz jūras pusi, un tad pa meža celiņu drīz nonāksit pie Ziemeļu ezera. Ezeriem abās pusēs ir ērtas taciņas, vietām ir arī marķējums, taču jebkurā gadījumā – apmaldīties būs grūti.

Pēc nepilniem 4 kilometriem variet griezties apkārt un nākt atpakaļ gar otru krastu, taču, ja esat gatavi garākam maršrutam, iesakām doties vēl uz priekšu, drīz vien nonākot visai interesantā ciematā.

Vasarnīcu komplekss “Kāpas” ir ievērojams ne tikai ar savu izteikti pauguraino reljefu, bet arī tā izcelsmes ietekmētajiem ielu nosaukumiem – tās visas ir nosauktas ķīmisko elementu, ķīmijas zinātnieku vai citādi ar ķīmiju saistītos vārdos. Savulaik šeit apbūves gabali piešķirti Rīgas Tehniskās Universitātes (toreiz – RPI) zinātniekiem, mežsaimniekiem, māksliniekiem.

Atsvaidzinot savas ķīmijas zināšanas un mēģinot iedzīvoties padomju laiku vasarnīcu atmosfērā, virzieties tālāk līdz Gaujai.  Gar Gauju dodieties līdz jūrai, un tad – atpakaļceļš gar jūru, kur, iespējams, ieraudzīsit kādu savdabīgu pārsteigumu.

Īsākā maršruta garums – aptuveni 8 kilometri, bet garākā – kādi 13-14 kilometri.

Lilastes dzelzceļa stacijas lokācija.

Buļļu sala – putni un skulptūras

Paula Jaunzema skulptūru parks. Foto – 25wolvwes.com

Buļļu sala ir vēl viena interesanta un brīžam nenovērtēta Pierīgas apkaime ar bagātīgu dabas un kultūrvēstures objektu piedāvājumu. Lai kārtīgi izpētītu šo apkaimi, ar vienu dienu būtu par maz. Daugavgrīvas cietoksnis jau vien būtu atsevišķas ekskursijas vērts, tāpat – vēsturiskais Bolderājas zvejniekciems, Daugavas ietekas apgabals.

Šoreiz dosimies vieglā, relaksējošā pastaigā pa Buļļu salas rietumu galu jeb Vakarbuļļiem.

Vakarbuļļu pastaigu sāksim un beigsim pludmales stāvvietā, kurp var nokļūt arī ar 30. vai 36. autobusu. Nesteidzīgi dodieties Lielupes ietekas virzienā, pamājiet pretējā krasta staigātājiem, un tad, laipojot starp interesantajiem izgāzto koku veidojumiem vai pa jauku meža taciņu, virzieties uz iekšzemi.

Vakarbuļļu ciemats pie Buļļupes ietekas joprojām saglabājis romantisko lauku nomales noskaņu. Turpat blakus atrodas dīķis un palieņu pļavas ar dažādu putnu sugu ligzdošanas vietām. Esiet klusi un uzmanīgi! Ja putnu pasaule jūs saista, noderēs arī līdzi paņemtais binoklis.

Nedaudz tālāk atrodas vēl kāda interesanta vieta – tēlnieka Paula Jaunzema skulptūru parks.

Atgriešanās sākumpunktā – pa kādu no meža taciņām.

Pastaigas garums – aptuveni 8 kilometri.

Vakarbuļļu pludmales stāvvietas lokācija.

Pārgājiens gar Loju un Gauju

Murjāņu kamaniņu trase. Foto – dodiesdaba.lv.

Šis maršruts patiks tiem, kam pastaiga vieglā režīmā jau sāk šķist par vienkāršu, prasās kādu interesantāku un fiziski izaicinošāku apvidu. Šī aktīvā pastaiga prasīs lielāku fizisko piepūli, toties bagātīgi atalgos ar iespaidīgiem dabas un kultūras jaukumiem – smilšakmens atsegumiem, alām, līkumotām upēm, interesantiem apskates objektiem.

Maršrutu ieteicams sākt no Rāmkalniem, kur arī ērti atstāt automašīnu. Ja dodaties ar sabiedrisko transportu, brauciet ar autobusu Rīga-Valmiera vai Rīga-Limbaži līdz pieturai “Sēnīte”.

Maršrutam ir divas atsevišķas cilpas. Mazā, aptuveni 4 kilometru garumā, ved uz Inčukalna Velnalu, bet lielā 13 kilometrus garā cilpa – gar Lojas upi ved uz bijušo Murjāņu kamaniņu trasi, Lojas pilskalnu, Katrīndzirnavām un pagrabiem, un tad gar Gauju atgriežas sākuma punktā.

Patiecoties dodiesdaba.lv un pārgājienu entuziastam Kristapam Kizikam, ir pieejams detalizēts šā maršruta apraksts.

Rāmkalnu stāvvietas lokācija.

Aktīvās un interesantās brīvdienās iesakām doties arī uz citām Latvijas pilsētām:

Komentēt