Sejas ādas kopšana ir viens no svarīgākajiem sievietes skaistumkopšanas rituāliem, lai saglabātu veselīgu un starojošu ādu. Ir dabiski, ka ikviens vēlas, lai viņa sejas āda būtu pēc iespējas labākā stāvoklī, proti, maiga, mitrināta, gluda un bez grumbiņām. Arī agrāk cilvēki ir jutušies līdzīgi.
Ļoti iespējams, ka, pat dzīvojot alās, sievietes laiku pa laikam nomierināja savu dehidrēto ādu, ieziežot tajā taukus. Pirmās liecības par sejas krēmiem – tāpat kā par lielāko daļu kosmētikas līdzekļu – ir atrastas Senajā Ēģiptē.
Kosmētika Senajā Ēģiptē
Lai gan kosmētika droši vien pastāvēja vēl senāk, pirmās liecības par kosmētikas izmantošanu ir ievāktas no Senās Ēģiptes pirms aptuveni 6000 gadiem. Kosmētika bija ne tikai iekļauta viņu ikdienas dzīvē, bet tai bija arī ārkārtīgi liela nozīme kultūrā.
Papildus skaistumkopšanas mērķiem senie ēģiptieši kosmētiku izmantoja arī dažādu citu iemeslu dēļ, galvenokārt mumifikācijai, apbedīšanas tradīcijām un savu dievu un dieviešu godināšanai. Tomēr senie ēģiptieši kosmētiku izmantoja arī ikdienas dzīvē. Gluži tāpat kā mūsdienās, sejas krēms un pārējā kosmētika tika izmantota, lai uzlabotu izskatu un pasargātu ādu no kaitīgiem elementiem, piemēram, karstuma un vēja.
Tā kā nebija pieejama tradicionālā kosmētika, ēģiptieši izstrādāja savus dabiskos ādas kopšanas līdzekļus, izmantojot produktus, ko viņi varēja iegūt no dabas (piemēram, olīveļļu, strausu olas, ēteriskās eļļas no garšaugiem un augiem, pienu).
Pati karaliene Kleopatra esot mazgājusies vannās ar skābu pienu. Daži no labākajiem ādas kopšanas noslēpumiem nāk tieši no ēģiptiešiem, piemēram, alvejas, mirres un vīraka izmantošana. Tiek uzskatīts, ka šiem produktiem, īpaši vīrakam, piemīt pretiekaisuma īpašības, un senie ēģiptieši to izmantoja kā pretgrumbu krēmu.
Kosmētika Senajā Romā un Grieķijā
Senā Ēģipte pilnīgi noteikti nebija vienīgā vieta, kur varēja atrast ādas kopšanas līdzekļus. Patiesībā pats vārds “kosmētika” ir cēlies no vārda “Cosmetae“. Tā sauca romiešu vergus, kuri bija atbildīgi par krēmu un kosmētikas radīšanu mājsaimniecības lietošanai.
Tāpat kā ēģiptieši, arī grieķi un romieši izmantoja dabisko ādas kopšanu, lai pasargātu ādu no nevēlamiem bojājumiem. Lai pasargātu ādu no saules, viņi izmantoja smiltis un eļļu. Tomēr šādi līdzekļi ne vienmēr bija paredzēti, lai pasargātu ādu no saules kaitējuma, bet gan lai izvairītos no iedegušas ādas, kas parasti tika asociēta ar piederību zemākai klasei.
Sievietes ādas balināšanai visbiežāk izmantoja balto svinu, krokodilu mēslus un krītu. Iespaidīgs atradums tika veikts 2003. gadā, veicot romiešu drupu izrakumus, kas ļāva ielūkoties pagātnē. Arheologi šeit atrada nelielu, pilnīgi neskartu romiešu alvas trauku. Atverot vāciņu, tajā atradās visdrīzāk kādas bagātas romiešu sievietes nakts krēma paliekas.
Krēma analīze parādīja, ka tas bija dzīvnieku tauku, iespējams, aitu, augu cietes un alvas pigmentu pulvera kombinācija. Tādu kosmētikas līdzekli mūsdienās sauc par tonizējošu sejas krēmu!
Ādas kopšanas pārmaiņas Eiropā
Līdz ar ādas kopšanas pārcelšanos uz Eiropu un Tuvajiem Austrumiem, tika izgudrotas un ieviestas jaunas ādas kopšanas sastāvdaļas un metodes. Labākais sejas krēms sievietēm bija bišu vaska, saldo mandeļu eļļas un rožūdens maisījums.
Tā derīguma termiņš nebija ilgs, tāpēc krēmu nevarēja ražot komerciāli un pārdot veikalos. Tā vietā šos mitrinošos krēmus izgatavoja mājās vai sajauca vietējais aptiekārs un pārdeva mazās dekoratīvās burciņās. Viņi izmantoja minerālu alaunu, lai ārstētu kreveles, un olīvu svinu, lai cīnītos ar pūtītēm.
Tomēr ādas balināšanas popularitāte nemazinājās, un eiropieši spēra vēl vienu soli tālāk, apvienojot etiķi un svinu, lai izveidotu balinošu bāzi un izmantotu to, lai atbrīvotos no vasaras raibumiem un balinātu ādu.
Kad svina un etiķa maisījumi tika atstāti uz sejas, ārsti sāka novērot negatīvas blakusparādības, ko izraisa svins. Viņi ieteica tā vietā lietot alaunu, taču daudzi turpināja lietot svinu saturošus produktus līdz pat 1860. gadam, kad svins kosmētikā tika oficiāli aizliegts.
Ādas kopšanas kosmētika 20. gadsimtā
Visā kosmētikas vēsturē galvenais mērķis, izstrādājot ādas kopšanas līdzekļus, bija novērst vasaras raibumus, nomierināt ādas kairinājumu, novērst saules radītos bojājumus un balināt ādu. Tomēr divdesmitajā gadsimtā sejas kosmētikai sākās īsts uzplaukums, un, pateicoties masveida ražošanai, kosmētika kļuva pieejama visu klašu sievietēm.
Lielāko daļu divdesmitā gadsimta svarīgākās krēmu sastāvdaļas bija mitrinošas sastāvdaļas, piemēram, eļļas un mīkstinošas vielas. Ādas maigums un elastība joprojām bija vispieprasītākais sejas krēmu rezultāts. Baltās ādas popularitāte Eiropā sāka mazināties, un skaistumkopšanas tendences sāka dot priekšroku iedegušai ādai kā labsajūtas un veselības zīmei. Pavadot laiku saulē, palielinājās nepieciešamība pēc mitrinoša krēma, kas atjaunotu ādu pēc sauļošanās.
Elizabeth Arden Eight Hour Cream sastāvā dominēja E vitamīns, un tas bija viens no pirmajiem produktiem, kurā tika izmantots vazelīns – ādu nomierinošs līdzeklis. Lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc bioloģiskiem produktiem, kosmētikā arvien biežāk tika iekļautas dabīgas sastāvdaļas. Kolagēns un citi ekstrakti tika izmantoti krēmu sastāvā līdz pat 1980. gadiem, un pirmie ādas kopšanas līdzekļi pret novecošanos parādījās 1980. gadu beigās.
Tikmēr 1990. gados ādas kopšanas jomā tika veikti neticami atklājumi, no kuriem daudzus ādas kopšanas uzņēmumi izmanto arī mūsdienām. Tika atklāts, ka A, C, E un B grupas vitamīni palīdz novērst priekšlaicīgu novecošanos. Arī hialuronskābe sniedz nepārspējamas priekšrocības ādai. Antioksidanti un dabiskas sastāvdaļas ir aizstājušas hormonālās un steroīdu sastāvdaļas, un vitamīnu un skābju dabiskais labums tiek uzskatīts par prioritāti.
Sievietes jau ilgu laiku ir meklējušas jaunus veidus, kā apturēt laika ietekmēto ādu, un mūsdienās piedāvājumā ir simtiem dažādu ādas kopšanas procedūru un produktu.
Sievietes ar nepacietību gaida vēl vienu lielu brīnumu tuvākajā nākotnē, kas solītu mūžīgu jaunību un skaistumu!
Ieskaties arī citos mūsu rakstos, piemēram, Kā izvēlēties labāko kafijas automātu savam jaunajam birojam.