Kuldīga ir viena no šarmantākajām Kurzemes pilsētiņām ar īpašu gaisotni. Turpinot rakstu sēriju par Latvijas apceļošanu, šoreiz piedāvājam aplūkot Kuldīgu no mazliet neierasta skatu punkta – kā filmēšanas laukumu daudzām interesantām filmām.
Neparastā Kurzemes pērle
Pat ja esat Kuldīgā jau bijuši, tā ir vieta, kas burtiski velk atgriezties atkal un atkal, lai paklīstu pa senatnīgo vecpilsētu, izbaudītu atsvaidzinošu peldi Ventas rumbā un pasēdētu kādā no pievilcīgajām kafejnīcām. Lai arī Kuldīgu pēdējā laikā iecienījuši tūristi, un karstās vasaras dienās Ventas peldvietās veldzes gribētāji iet kā ņigu- ņegu, šī joprojām ir vieta, kur izgaršot nesteidzīgu mieru.
Kuldīga – visvairāk filmētā Latvijas pilsēta
Vai zinājāt, ka Kuldīga un tās apkārtne ir arī visvairāk filmētā Latvijas pilsēta – iemūžināta vairāk nekā 30 mākslas un dokumentālajās filmās ? Nav brīnums, jo Kuldīgā kā reti kur citur iespējams uzburt arī krietni senāku gadsimtu atmosfēru, tātad – savā veidā ceļot laikā. Pilsētas vēsturiskā daļa ir unikāls 17.-18.gadsimta apbūves ansamblis, kāds Baltijā saglabājies vienīgais.
Taču vēsture nav vienīgais filmu veidotāju magnēts Kuldīgā – tā ir parādījusies arī mūsdienīgāku tematu filmās. Viena kinolente pat veltīta īpaši Kuldīgai – tā ir 1966. gadā uzņemtā režisora Armīna Lejiņa un operatora Ivara Selecka uzņemtā dokumentālā filma “Kuldīgas freskas”.
Dodieties ekspedīcijā pa filmētāju pēdām!
Ja esat Kuldīgā un vēlaties savu ceļojumu padarīt interesantāku, iesakām to apvienot ar populārāko kino vietu izzināšanu. To izdarīt jums var palīdzēt LMT Roadgames spēle, bet varat arī doties paši savā pilsētas un kino vēstures izpētes ekspedīcijā.
Ja tā, tad ieteiksim dažus zīmīgākos pieturas punktus.
Liepājas ielas promenāde
Interesanta dažāda vecuma ēku ieskauta gājēju ieliņa, kurā var novērot pilsētas arhitektūras stilu attīstību no 17. – 20. gs. Šeit, tāpat kā citur Kuldīgā, var apskatīt un nofotografēt pilsētai raksturīgos virsgaismas lodziņus un greznās un daudzveidīgās ēku durvis.
Redzama filmās – “ Emīla nedarbi”, “Atspulgs ūdenī”, ”Ūdensbumba resnajam runcim”, “Efija”.
Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Baznīca celta 1640. gadā kā hercoga Jēkaba uzticības apliecinājums Polijas karalim. Baznīcā saglabājies biktssols ar alegoriskiem gleznojumiem, trīs rokoko stila kokgriezumiem bagātīgi rotāti altāri un 16. gadsimta skulptūra “Madonna ar bērnu”.
Redzama filmā “ Emīla nedarbi”.
Vecais rātsnams un rātslaukums
Vecais rātsnams ir 17. gs. ēka ar senu ļaužu pulcēšanās vietu. Nama pagrabos atradies pirmais Kuldīgas cietums. Pašlaik vecā rātsnama telpās atrodas Kuldīgas informācijas centrs. Rātslaukuma DA stūrī kādreiz atradās kauna stabs, kur tagad ir izveidota strūklaka.
Redzama filmās: “Krasts”, “Atspulgs ūdenī”, “Emīla nedarbi”, “Es mīlu Jūsu mietu”,” Kuldīgas freskas”.
Vēsturiskais centrs ap Alekšupīti
Ainaviskais Alekšupītes ūdenskritums ir augstākais Latvijā – tā augstums ir 4,15 metri, platums – 8 metri. Savukārt pati upīte tek tieši gar daudzu ēku sienām, tādēļ Kuldīgu mēdz dēvēt par Latvijas Venēciju. Sākotnēji ēkas būvētas kā Kuldīgas pils priekšpilsēta. Ēku ielas puse ir augstāka par sētas pusi. Daudzie tiltiņi, upītes čalošana padara šo vietu par vienu no romantiskākajām Kuldīgā.
Baznīcas ielā var aplūkot senākās mājas Kuldīgā un bijušo Hercoga Jēkaba baznīcu. Baznīcas ielā 17 atrodas bijušā Kuldīgas Birģermeistara Stafenhāgena nams – 17. gs. ēka, kurā 1701. g. uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII un atstājis priekštelpā neparasti liela izmēra naudas lādi (2×2,5 m), kura apskatāma apmeklētājiem vēl šodien.
Alekšupītes apkārtni meklējiet filmās: “Krasts”, “Atspulgs ūdenī”, “Emīla nedarbi”, “Kuldīgas freskas”, “Ūdensbumba resnajam runcim”, “ Sarmītes”, “ Tilts”.
Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca
Senākais dievnams un viena no senākajām ēkām Kuldīgā. 1967. gadā pasludināta par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli. Šajā vietā baznīca atradusies jau 1252. gadā, taču vēlāk tā uzcelta no jauna. Altāri rotā manierisma stila kokgriezumi.
Baznīcā kristīts un laulāts hercogs Jēkabs ar Brandenburgas princesi Šarloti Luīzi.
Leģenda vēsta par dievbijīgu meiteni Katrīnu, kas krājusi naudu 30 pilsētas baznīcas būvei, taču apmelota un sodīta uz moku rata par sakariem ar nelabo. Pēc nāves tā tomēr attaisnota un nosaukta par svēto. Viņas vārdā nosaukta draudze un baznīca. Ar mocekļa kroni galvā, moku ratu un zobenu rokās tā attēlota medaljonā virs baznīcas sānu ieejas – tā Kuldīga esot tikusi pie sava tagadējā ģerboņa.
Arī šis objekts redzams filmās: “Emīla nedarbi”, “Efija”.
Senais ķieģeļu tilts un Ventas rumba.
Senais ķieģeļu tilts pār Ventu celts 1874.gadā un ir garākais šāda veida autotransporta tilts Eiropā – 164 m. Būvēts pēc 19. gadsimta ceļu standartiem – 500 pēdas garš un 26 pēdas plats, lai pa to varētu virzīties divas viena otrai pretī braucošas karietes. 164 m garais septiņu laidumu ķieģeļu mūra loka tilts uz laukakmeņu balstiem bija ne tikai lielākais un greznākais Latvijas teritorijā, bet arī viens no modernākajiem Eiropā. Tas sastāvēja no septiņiem ķieģeļu velvju laidumiem.
Pirmā Pasaules kara laikā divus tilta laidumus uzspridzināja.
Kuldīga var lepoties arī ar 249 metrus plato Ventas rumbu – platāko ūdenskritumu Eiropā, ar kuru saistās virkne leģendu un vēsturisku notikumu.
Pavasaros un rudeņos pie ūdenskrituma vērojama interesanta parādība, kad zivis nārstojot ūdenskritumu mēģina pārvarēt, lecot pa gaisu.
Ventas rumba un tilts iemūžināti filmās “Kuldīgas freskas”, “Es mīlu Jūsu meitu”, “Atspulgs ūdenī”, “Emīla nedarbi”, “Motociklu vasara”, “Ūdensbumba resnajam runcim”.
Kur var noskatīties pieminētās filmas ?
Lai labāk sagatavotos Kuldīgas kino ekspedīcijai, kā arī atsvaidzinātu atmiņā vai no jauna iepazītu Latvijas filmas, iesakām tās bez maksas noskatīties LNKC portālā filmas.lv, vai hitnet.lv.
Par to, ko vēl interesantu pasākt Kuldīgā, lasiet Ko darīt Kuldīgā, savukārt noderīgu informāciju ceļojuma plānošanai atradīsit arī VisitKuldiga.com.
Ja apceļojat Kurzemi, jums noderēs arī mūsu padomi Ko darīt Liepājā.