Kofeīna ietekme uz organismu

no

Vienalga, vai esi kafijas vai tējas cilvēks, abos atradīsies kofeīns. Un būsim godīgi – kafija vai tēja nav tikai dzēriens. Ap to ir uzbūvēta vesela industrija un varētu pat teikt – kultūra.

Odrija Hepbērna elegentā tērpā rokās turot līdzpaņemamo kafijas krūzīti un smalkmaizīti, sliktie puiši no Lubenes. Galu galā, ir pat vesela filma, kur kafijai ir veltīta svarīga loma – 2003. gadā uzņemtā Džima Džārmuša Kafija un cigaretes.

Mēs aicinām savus draugus satikties “uz kafiju”. Kā kafijas, tā arī tējas dzērājiem ir savi īpašie veidi, kā pagatavot tēju. Daži šo nodarbi pielīdzina rituālam. Tomēr kas slēpjas aiz vārda – kofeīns? Vai tas ir mūsu draugs vai ienaidnieks? Vai varbūt – abi reizē? Šajā rakstā noskaidrosim kofeīna ietekmi uz cilvēka organismu.  

Kofeīns – stimulants

kofeīns

Kofeīns stimulē centrālo nervu sistēmu, tādējādi palīdzot uzturēt možumu. Tas bloķē adenozīnu, kas mūsu ķermeņus nomierina. Kofeīns ‘atbrīvo’ adrenalīnu un glikozi, kas paaugstina enerģijas līmeni. Ir veikti vairāki pētījumi, kas pierāda, ka kofeīns lieti noder arī strādājot fizisku darbu. Tas palielina ķermeņa izturību, tomēr nedod papildu spēku.

Kofeīna iespaidā palielinās asinsspiediens un paātrinās sirdsdarbība. Daļai cilvēku, kuri pret šo vielu ir sensitīvāki, var sākties sirdsklauves. Tomēr nevajadzētu kafiju vai tēju uztvert kā brīnumlīdzekli gadījumā, ja ir zems asinsspiediens.

Stimulējot nervu sistēmu, var uzlaboties, piemēram, koncentrēšanās spējas vai reakcija. Taču tajā pašā laikā šo efektu vairāk izjutīs tie, kuru kofeīnu nepatērē ikdienā. Tiem, kuriem kafijas dzeršana ir ikdienišķa nodarbe, visdrīzāk, šos uzlabojumus nejutīs vispār.

Organismā – uz ilgu laiku

kofeīna ietekme

Mums visiem paziņu lokā ir kāds cilvēks, kurš, šķiet, pārtiek no kafijas. Varbūt tas esi tu pats. Bieži kofeīns – kafija, koka kola vai tēja – tiek lietots, lai “uzmundrinātu” citādi miegainu vai nogurušu ķermeni. Tomēr šī uzmundrināšana var pārvērsties apburtajā lokā. Ja iztēlojamies savu ķermeni kā mājokli, tad kofeīns ir teju ilgtermiņa “īrnieks’.

Kofeīns organismā ir ievērojumu laiku – aptuveni desmit stundas. 5-6 stundas pēc kofeīna uzņemšanas, vismaz puse joprojām ir tavā ķermenī. Ko tas nozīmē? Visbiežāk to, ka tiek traucēts miegs, pat ja šķietami kofeīna saturoši dzērieni netiek lietoti tieši “pirms miega”.

Ja trijos pēcpusdienā tiek izdzerta kafijas krūze, liela iespējamība, ka vēl desmitos vakarā 50% no kofeīna devas joprojām ir organismā. Miegs, sevišķi dziļais miegs, ir svarīgs, lai smadzenes un ķermenis atgūtu spēkus, tiktu galā ar dienas laikā uzņemto informāciju, bet kofeīns šos ‘atjaunošanās’ procesus var pamatīgi traucēt. Nepilnvērtīgs miegs bieži vien ir iemesls nogurumam dienas laikā.

Vai tas nozīmē, ka kofeīns ir bieds, no kura par kuru katru cenu izvairīties? Nē, tomēr tā neapdomīga lietošana var kaitēt, tāpēc vislabāk kofeīnu saturošus dzērienus uzņemt rīta pusē.

Ietekme uz mentālo veselību

kofeīna ietekme uz mentālo veselību

Kofeīna ietekme uz mentālo veselību nav vērtējama viennozīmīgi. Veiktie pētījumi rezultējās informācijā par to, ka cilvēkiem, kuri ikdienā patērē kofeīnu, pašnāvības risks ir par 50% mazāks nekā tiem, kuri kofeīnu nepatērē. Kofeīns var uzlabot garastāvokli un produktivitāti.

Tomēr  tajā pašā laikā pārlieku liela kofeīna var pastiprināt trauksmi un panikas lēkmes.  Cilvēkiem ar noslieci uz trauksmi vai psihozi vajadzētu pieturēties pie nelielām kofeīna devām.

Samazina risku dažādām slimībām

kofeīna ietekme uz veselību

Ir vairākas slimības, kuru risku novērš kofeīns. Pētījumi rāda, ka kofeīna lietošana par 65% samazina risku sasirgt ar Alcheimera slimību un demanci. Pat vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuriem jau sāk parādīties demances simptomi, kofeīns var palīdzēt “nobremzēt” slimības tālāku attīstīšanos.

Tāpat kofeīns mazina risku saslimt ar Parkinsona slimību, kas ir izplatīta nervu sistēmas slimība. Vidējs kofeīna patēriņš var palīdzēt pasargāt organismu arī no 2. tipa diabēta, insulta un dažāda tipa vēžiem.

Paātrina vielmaiņu

kofeīns paātrina vielmaiņu

Ir vairāki veidi, kā paātrināt vielmaiņu. Un viens no tiem – kofeīns. Tas kā vielmaiņas paātrinātājs iedarbojas trīs stundu laikā pēc kofeīna uzņemšanas. Lai gan kofeīns ietekmē vielmaiņu, tā nav burvju nūjiņa, kas liks kust liekajiem kilogramiem. Līdzīgi kā ar citām kofeīna priekšrocībām – arī šajā gadījumā organisms visai ātri aprod ar kofeīnu, līdz ar to vielmaiņa netiek paātrināta ilgtermiņā.

Ir vēl kāds kafijas paveids – zaļā kafija. To ražo no termiski neapstrādām pupiņām. Garšas un aromāta ziņā zaļā kafija nedaudz atšķiras no tradicionālās kafijas. Pateicoties tam, ka pupiņas netiek grauzdētas, tās nezaudē hlarogēnskābi. Hlarogēnskābe samazina ogļhidrātu un glikozes uzņemto daudzumu.

Kopumā – kofeīnam ir gan labās, gan ēnainās puses. Kā vecajā labajā teicienā – kas par daudz, tas par skādi. Tomēr normas robežās kofeīns var sniegt daudzas priekšrocības. Ja vēlies savu dienu iesākt ar aromātisku kafiju, uzzini, kā izvēlēties sev piemērotāku kafijas automātu.

Komentēt