Pasauli ir pāršalcis vīruss. Mūsu informācijas vide ir pilna ar Covid-19 ziņām. Likumsakarīgi – netrūkst arī krietnas devas dezinformācijas. Ja citkārt uzķeršanās uz nepatiesu informāciju lielu skādi nevar nodarīt, tad šoreiz risks ir daudz lielāks – var ciest gan cilvēka, gan apkārtējo veselība.
Rakstam izmantota informācija no who.int; theguardian.com; vox.com.
Sejas maska pasargā no vīrusa
Jau parādoties pirmajām ziņām par vīrusa izplatīšanos, cilvēki metās izpirkt ķirurģiskās aizsargmaskas. Izplatītāji centās izmantot situāciju un masku iepakojumus, kuru cena iepriekš bija vien pāris eiro, pārdeva līdz pat piecdesmit eiro.
Fakts: kokvilnas ķirurģiskā maska nepasargā no inficēšanās.
Masku ieteicams nēsāt tiem, kuri ir inficējušies, nevis veseliem cilvēkiem. Tomēr slimiem cilvēkiem ir jāievēro stingra karantīna, nevis jāturpina ikdienas gaitas, paļaujoties vien uz masku.
Vīrusa piliens ir ļoti smalks, tas spēj tikt cauri ķirurģiskajai maskai. Palīdzēt var sejas respiratori, ko Covid-19 gadījumā izmanto, piemēram, medicīnas personāls. Tomēr jānorāda, ka inficēšanās var notikt arī caur acs gļotādu.
Bērni nevar saslimt ar covid-19
Tiesa, gadījumu, kad no vīrusa saslimst bērns, ir mazāk. Tomēr, ņemot vērā to, ka mums nepastāv imunitāte pret jauno vīrusu, saslimt un pārnēsāt vīrusu var jebkurš.
Fakts: inficēties un pārnēsāt vīrusu var jebkurš.
Bērni un jaunieši biežāk simptomus izjūt vieglā formā un smagi nesaslimst, tādējādi nodod vīrusu tālāk, neapzinoties, ka ir pārnēsātāji. Papildus nospēlē arī dzīvesveida faktors – jauni cilvēki ir sociāli aktīvāki, un tas dod iespēju Covid-19 netraucēti izplesties.
Kaut gan vairums bērnu un jauniešu nepiedzīvo smagu slimības gaitu, tas nenozīmē, ka pilnībā visi jauni cilvēki ir pasargāti. Jaunākajai personai, kam cīņa ar Covid-19 beidzās letāli, bija vien septiņpadsmit gadu.
Nav droši saņemt sūtījumus no Ķīnas
Daudzi no mums ikdienā izmanto Ķīnas interneta veikalus, piemēram, Aliexpress. Ņemot vērā to, ka vīrusa sākumpunkts meklējams Ķīnas pilsētā Uhaņā, cilvēkiem sākās rasties bažas. Vai vīruss varētu pie viņiem atceļot caur pastu?
Fakts: pasta sūtījumiem nav vīrusa izdzīvošanai draudzīgu apstākļu.
Ir zināms, ka vīruss izplatās gan tiešā veidā (piemēram, caur smalkiem piliniem, kas rodas, inficētajam šķaudot), gan netiešā veidā – caur virsmām. Turklāt – uz dažādām virsmām vīrusa noturība atšķiras. Lai arī vispārējā vīrusa noturība uz virsmām ir salīdzinoši ilga (līdz pat 3 dienām), pasta sūtījumi ceļā ir ilgāk.
Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi, ka nav pamata uztraukties par pasta sūtījumiem. Uz priekšmetiem kā vēstules vai paciņas, vīrusa noturība nav ilga. Šobrīd iepirkties interneta veikalos ir ieteicamāk, nekā darīt to klātienē.
Vitamīnu vai zāļu lietošana pasargā no vīrusa
Šajā situācijā var pieminēt teicienu – “kur aitas, tur cirpēji”. Parādoties vīrusam, ātri vien uzradās cilvēki, kuri reklamēja homeopātiskos līdzekļus vai vitamīnus, kas pasargās no Covid-19. Diemžēl – tas ir tikai mēģinājums nopelnīt. Jāatceras, ka arī antibiotikas nav domātas vīrusu ārstēšanai.
Fakts: pret Covid-19 nav speciālu medikamentu.
Līdz šim pret Covid-19 nav ne vakcīnas, ne speciālu medikamentu. Iespējams ir tikai atvieglot vīrusa simptomus. Iespējamās vakcīnas izstrāde ir procesā, tomēr tai nepieciešami vismaz 12-18 mēneši.
Kamēr nav radītas zāles vai vakcīna pret jauno koronavīrusu, jāizmanto tas, kas mums ir pieejams. Ir medikamenti simptomu atvieglošanai un vispārējās organisma imunitātes stiprināšanai. Jo stiprāka imunitāte, jo vieglāk ir izslimot vīrusu izraisītās saslimšanas, tostarp Covid-19.
Pasaules Veselības organizācija ir izteikusi brīdinājumu saistībā ar medikamentiem, kuri nav pārbaudīti. Viņi norāda, ka nepārbaudītu medikamentu lietošana var tikai pasliktināt situāciju.
COVID-19 ir līdzvērtīgs gripai, par to nav jāuztraucas
Covid-19 un gripai ir daudz līdzību. Ar gripu cilvēce saskaras ikgadu, un no tās visā pasaulē mirst tūkstošiem cilvēku. Slimības gaita vīrusam un gripai ir līdzīga, tāpat arī simptomi – temperatūra, grūtības elpot, sauss klepus, drudzis. Tad kāpēc ar COVID-19 ir pilnas ziņas, bet par gripu neviens nerunā?
Fakts: Covid-19 īsā laika posmā ir kļuvis par globālu pandēmiju.
Covid-19 bīstamību pastiprina tā straujā izplatīšanās. Vajadzēja vairākas nedēļas, lai inficēto skaits sasniegtu pirmos 100 tūkstošus, tomēr turpmākajās nedēļās vīrusa izplatīšanās temps strauji palielinājās. Nākamie 100 tūkstoši tika sasniegti vien 12 dienās. Maisam gals nu bija vaļā, un statistika no 200 000 saslimšanas gadījumiem triju dienu laikā teju uzlēca uz 300 000 gadījumiem.
Covid-19 statistiskas dati, salīdzinot ar sezonālo gripu:
- Viens cilvēks gripu nodod tālāk aptuveni 1.3 cilvēkiem, bet koronavīrusu – 2.-2.25 cilvēkiem.
- Inkubācijas periods gripai ir 1-4 dienas, Covid-19 – līdz divām nedēļām.
- Mirstības procents gripai – 0.1%, koronavīrusam – 1-3.4%
- Hospitilizēti tiek 2% no gripas slimniekiem un 19% no Covid-19 saslimušajiem.
ASV zinātnieki ir apstiprinājuši, ka COVID-19 vīrusa pilieni gaisā paliek ilgāk, nekā gripas vīrusi. Būtisks iemesls, kāpēc koronavīrusu var uzskatīt bīstamāku par gripu – pret to nav pieejama vakcīna. Savukārt gripai vakcīna ir. Covid-19 var izplatīties arī caur virsmām, turklāt tā noturība uz virsmas var ilgt līdz pat 72 stundām. Un, galu galā, gripu mēs jau pazīstam, bet ar Covid-19 pasaule saskaras pirmo reizi.
Ibuprofen saasina slimības gaitu
Marta vidū Francijas veselības ministrs brīdināja cilvēkus izvairīties no Ibuprofen (un citu nesteroīdo pretiekaisumu līdzekļu) lietošanas. Viņš brīdināja, ka tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt slimības norisi.
Fakts: Trūkst pētījumu par medikamentu ietekmi uz Covid-19.
Tomēr Pasaules Veselības organizācija norādīja, ka trūkst pierādījumu tam, ka Ibuprofen saasina slimības gaitu. Ņemot vērā to, ka COVID-19 ir jauns vīruss un trūkst daudzu pētījumu, nozares speciālisti tomēr iesaka pirmām kārtām izmantot paracetamolu.
Vīruss tika mākslīgi radīts
Tiem, kurus aizrauj sazvērestības teorijas, vīrusa parādīšanās noteikti nešķiet nejauša. Līdz šim izplatītākā sazvērestības teorija ir tāda, ka vīruss ticis mākslīgi radīts. Daļa cilvēku tic, ka tas ir bioloģiskais ierocis.
Fakts: koronavīrusi sastopami dzīvnieku pasaulē.
Nav pierādījumu, ka Covid-19 būtu cilvēka veidots. Turklāt, šis nav pirmais koronavīruss, kuru pieredzējusi pasaule. 2002. gadā Ķīnā parādījās SARS-CoV vīruss, kas lielākoties izplatījās tikai Āzijā. Epidēmija ilga gadu, un prasīja 774 cilvēku dzīvības. 2015. gadā uzradās cits koronavīruss – MERS. No tā visvairāk cieta Sauda Arābija un Dienvidkoreja. Kopumā MERS laikā saslima 1329 cilvēki, bet mira 525.
Tāpat kā Covid-19, arī SARS un MERS gadījumos vīruss no dzīvniekiem pārlēca uz cilvēkiem. Ņemot vērā vīrusa pēkšņo un ātro uzliesmošanu un ietekmi uz pasauli, visdrīzāk neaprobežosimies vien ar dažādām sazvērestības teorijām. Ļoti iespējams, ka nākotnē uz vīrusu atskatīsimies arī caur filmām un seriāliem.
Kas ir lietas, ko darīt, lai izvairītos no saslimšanas, lasiet mūsu rakstā Kā izvairīties no koronavīrusa.
Karantīna un sociālā distancēšanās ir kaut kas jauns un nebijis. Interesants raksts, ko darīt šajā situācijā Ko labu paveikt, esot #PaliecMājās.