Ludza ir senākā Latvijas pilsēta, kas minēta vēsturiskajos dokumentos. Ludzā ir vislabāk saglabājušās viduslaiku pils paliekas Latgalē. Un Ludza ir arī vienīgā Latvijas pilsēta, kuru ieskauj veseli pieci ezeri.
Šeit ir arī labi saglabājušās dažādas vecā koka apbūves, kas ieņem valsts mēroga kultūrvēsturisku nozīmi. Viena no šīm īpašajām ēkām ir Ludzas Novadpētniecības muzejs.
Šajā rakstā iepazīstinām ar Ludzas Novadpētniecības muzeja vēsturi un krāšņo muzeja piedāvājumu.
Muzeja vēsture un krājums
Ludzas Novadpētniecības muzeja pirmsākumi datējami ap 1918.gadu, kad Ludzas ģimnāzijas biedri kopā ar vēsturnieku nolēma izveidot muzeju. Tā paša gada decembrī Ludzas zinātniskajā žurnālā “Jaunā doma” tika publicēts raksts ar aicinājumu jaunajam muzejam nodot senus arheoloģiskus un vēsturiskus priekšmetus.
1920.gadā muzeja krājums atkal tika papildināts ar nozīmīgiem materiāliem. Šoreiz jaunajam muzejam krājumus nodeva Ludzas ģimnāzijas audzēkņi, kuri veica arheoloģiskus izrakumus.
Jau 1924.gadā Ludzas muzeja krājumā kopā bija ap 38 arheoloģisko priekšmetu, tai skaitā, 50 monētas un viena īpaša grāmata latgaliešu valodā. Taču muzeju piemeklēja nelaime, kad Otrā Pasaules kara laikā tā telpas tika iznīcinātas. Muzejs tad zaudēja ap 1500 dažādu seno relikviju un vēsturikso materiālu. Muzejs pēc kara tika aktīvi atjaunots un tas vēlriez atdzima 1945.gadā.
Pēc vairāk kā 10 gadiem Ludzas Novadpētniecības muzejs atrada sev jaunu vietu. Muzeja galvenā ēka ir 1812. gada kara varoņa Jakova Kuļņeva dzimtas māja, kur muzejs atrodas pašreiz.
Muzeja krājums sastāv no Latgales kultūras, dabas un tradīcīju mantojuma. Aptvertais laiks ir no vissenākā posma līdz pat mūsdienām. Tās krājums katru gadus ir papildināts ar vidēji 200 vienībām. Parasti šie jaunieguvumi ir dāvanas no Austrumlatgales iedzīvotājiem.
Muzeja ekspozīcijas
Ludzas Novadpētniecības muzejs ir viens no eksponātiem bagātakajiem Latgales muzejiem. Tajā atrodas vairāk par 34 tūkstošiem dažādu krājuma glabāšanas vienību. Muzejs arī izceļas ar ļoti plašo brīvdabas nodaļu, ko iemīļojuši cilvēki no visas Latvijas.
Ekspozīcija “Varoņa atgriešanās mājās”
Šī ekspozīcija ir par ģenerālmajora Jakova Kuļņeva dzīves gaitām. Tā maksimāli ir pietuvināta tam laikmetam, kad dzīvoja šis slavenais Ludzas novadnieks. Apmeklētāji var tuvāk iepazīties ar pašu kara vadoni apskatot viņa imitāciju. Iespējams arī apskatīt Krievijas un Francijas naudu, militāros apbalvojumus, kā arī citas relikvijas.
Dabas ekspozīcija
Šajā ekspozīcijā apmeklētājiem ir iespēja satuvināties ar Latgales krāšņo dabu. Apmeklētāji iepazīstās ar četremi novada raksturīgākajiem biotopiem – mežu, pļavu, purvu, ezeru. Tā pat caur šo dabas nodaļu iespējams tuvāk izprast laukos mītošā cilvēka mājokli un dārzu.
Vēstures ekspozīcija
Šī vēstures nodaļa attēlo Ludzas novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz pat 1917.gadam.
Lai padziļinātāk iepazītos ar Austrumlatgales vēsturi, šī nodaļa sadalīta vairākās daļās un tēmās:
• “Austrumlatgales senvēsture”, kur aplūkojams seno mednieku un zvejnieku dzīvesveids novada ezera krastos. Nodaļā skatāmi arheoloģijas priekšmeti kā kaula zvejas āķi, krama bultu gali, senās keramikas lauskas, harpūnas. Tāpat apmeklētājiem iespēja tuvāk iepazīties ar šī apvidus dzīvojošā cilvēka nodarbošanos un dzīvi neolīta laikmetā.
• ”Senie latgaļi”, kur apmeklētāji iepazīstās ar 9. līdz 13.gadsimta latgaļu kapulaukos atrastajām senlietām. Papildus tam iespējams aplūkot 11. un 12.gadsimta sieviešu un vīriešu tērpa atdarinājumus un kapa imitācijas.
• “Viduslaiki” ekspozīcijas daļā pamatā attēloti pētījumi par Ludzas Livonijas ordeņa pils vēsturi, krievu, poļu un zviedru ekspansiju un 13.gadsimta vācu krustnešu iebrukumiem. Turklāt šī nodaļa piedāvā unikālu iespēju izkalt pašam savu viduslaiku Ludzas monētu.
• “Austrumlatgales Krievijas impērijas sastāvā” nodaļa piedāvā aplūkot dokumentālās liecības, kas attēlo Latgales iestāšanos Krievijas impērijas sastāvā. Tāpat apmeklētāji var iepazīties ar Ludzas sabiedrisko un ekonomisko situāciju šajā laika periodā.
Brīvdabas un etnogrāfijas nodaļa
Šajā ekspozīcijā izvietoti lauku celtniecības objekti kā “Dūmistaba”, “Vējdzirnavas”, “Zemnieku māja”, “Rija”, “Jaunsaimnieka māja” un “P. Vilcāna keramikas darbnīca”.
Visi šie objekti ir noformēti ar pirmatnējo interjeru un idenficē vietējo ļaužu dzīvesveidu ap 19. un 20. gadsimtu.
Brīvdabas nodaļas apmeklētāju iemīļotākais objekts ir dīzeļdegvielu darbināmais dzinējs. Šis braucamais spēj griezt kuļmašīnas dzensiksnu, sagarināt dēļus un tas var attīstīt ātrumu līdz pat 4 km stundā.
Muzejs piedāvā arī dažādas izglītojošas programmas. Viena no tām ir “Meža putni”. Tā ir populāra ar putnu daudzveidīgo kolekciju, ko vislabprātāk apskata bērni. Bet vecāka gājuma cilvēkus ieintriģē amatnieku, mākslinieku darbu un izzinošās izstādes. Tā pat arī kluga pīšanas darbnīcas un lina apstrādes meistarklases.
Brīvdabas un etnogrāfijas nodaļas karti var apskatīt Ludzas muzeja mājaslapā.
Ja vēlies pavasara gaišajās dienās apskatīt arī citas Latvijas pilsētas, izlasi rakstus, ko darīt Alūksnē un ko darīt Daugavpilī.