Latvija ir maza, bet ļoti varena valsts. Mēs lepojamies ar mūsu pasakaino dabu, krāšņajiem svētkiem, arhitektūru un ar neparasto virtuvi.
Tomēr Latvijas atpazīstamību pasaulē vairāk veicinājuiši sasniegumi gan sportā, gan kultūrā.
Šajā rakstā iepazīstināsim ar ko izceļas Latvija mums un pasaulei.
Raksta saturs:
- Arhitektūra un celtnes
- Nacionālās īpatnības
- Sporta sasniegumi pasaulē
- Latvijas daba
- Lielākais, garākais, u.c.
- Ēdieni un dzērieni
Aritektūra un celtnes Latvijā
Latviju rotā arhitektūras daudzveidība. Te sastopamas gleznainas muižas, jūgendstila ēkas, baroka pilis un vairums unikālu būvju, torņu un tiltu.
Bet tūristi visbiežāk izvēlās palikt Rīgā, lai iepazitu tās dažādo ēku stāstus.
Rīgas Centrāltirgus
1930. gadā atklātais Rīgas Centrāltirgus tika atzīts par lielāko, labāko un modernāko tirgu Eiropā.
1997. gadā tirgus teritorija tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Šodien Rīgas Centrāltirgus ir ne tikai viens no lielākajiem tirgiem Austrumeiropā pēc tā platības, bet arī viens no apmeklētākajiem. Tirgu dienā apmeklē vidēji 80 000 tūkstoši cilvēku.
Jūgendstila arhitektūra
Rīga ir Eiropas jūgendstila metropole. Ik uz stūra redzamas grandiozas ēkas ar romantiskiem jūgendstila atveidojumiem. Izrādās, ka 40 % Rīgas centra apbūves veido tieši jūgendstila ēkas.
Vienas no visvairāk apbrīnotajām veitām Rīgas pilsētā ir Alberta un Blaumaņa ielas.
1997. gadā Rīgas jūgendstila apbūve tika reģistrēta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Ventspils radioastranomijas centrs Irbenē
Starptautiskais radioastronomijas centrs atrodas bijušajā Padomju armijas ciematā, Irbenē. Šobrīd to pārvalda Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts.
Arī šodien stacija darbojas, tajā priekš zinātniskiem nolūkiem tiek darbināta 32 m pilnīgi grozāma paraboliska antena RT-32. Šī antena ir lielākā Ziemeļeiropā un astotā lielākā pasaulē.
Šis objekts tika atjaunots 2015. gada vasarā.
Rīgas radio un televīzijas tornis
Rīgas radio un televīzijas tornis ir augstākais tornis visā Eiropas Savienībā, un trešais augstākais tornis Eiropā. Tas sasniedz 368 metru augstumu.
Torņa projektēšana tika uzsākta 1972.gadā. Pati pirmā pārraide no Rīgas radio un televīzijas torņa notika 1985. gadā. Kopš 1986. gada tornis veica regulāru TV un radio apraidi.
Latvijas Nacionālās īpatnības
Latvijas un latviešu nacionālās īpatnības ir klātesošas jau sen. Ir skaidrs, ka tās mums neviens nekad neatņems.
Pasaule abrīno mūsu dziedošo tautu un mūsu kultūras mantojumu. Šīs īpatnības neizūd, jo mēs tās turam piespiestas tuvu pie sirds.
Dainas
Latvija izceļas ar savām īsajām un asprātīgajām tautasdziesmām, ko sauc par dainām. Dainas sastāv no četrrindēm, un tajās aprakstītā tematika ir vaisai dažāda.
Dainās bieži tiek aprakstīti ikdienišķi notikumi un sarunas. Tā pat, tajās attēlotas traģiskas rotaļas vai pat humors.
Dainas noteikti ir latviskās identitātes simbols. Tiek uzskatīts, ka šī tradīcija pirmo reizi radās aptuveni pirms 1000 gadiem. Taču senākās saglabājušās rakstītās Dainas datētas ap 1500. gadu.
Šīs īpašās tautasdziesmas atzītas UNESCO programmā “Pasaules atmiņa”. Dainas tiek nodotas no paaudzes paaudzē, tāpēc tās nekad neizzudīs.
Dziesmu un deju svētki
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir viens no lielākajiem koru pasākumiem pasaulē. To pamatmērķis ir saliedēt un stiprināt Latvijas tautu, balstoties uz latviešu folkloras mantojumu.
Pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki tika svinēti 1873. gadā, tomēr pirms tam notika reģionālie svētki.
Šie svētki norisinās reizi piecos gados, kur pulcējas desmitiem tūkstošu dalībnieku no Latvijas un arī pasaules. Lielākoties dalībnieki ir tērpušies tautastērpos, kur īpašu lomu ieņem svētku vainags.
Dziesmu un deju svētki tika iekļauti UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Dainu skapis
Dainu skapī atrodamas 268 815 lapiņas, un uz katras no tām pierakstītas četras līdz astoņas tautas dziesmu rindas, mīklas, sakāmvārdi un citas piezīmes. Esam arī publicējuši rakstu par populārākajām Līgo tautasdziesmām.
20. gadsimtā visplašāk dainas Latvijā vācis un dokumentējis Krišjānis Barons. Viņš tās pierakstīja un tādejādi sastādīja sešus sējumus ar nosaukumu “Latvju dainas”. Šis sējums iznāca no 1894. līdz 1915. gadam.
Krišjānis Baronis, lai sistemātiski apkopot tekstus, izveidoja koka skapi ar 70 nodalījumiem. Kas arī kļuva par īpašo dainu skapi, glabātuvi.
2001. gadā Dainu skapi iekļāva UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.
Dainu skapja lielākā vērtība ir pats saturs un īpašais satura strukturējums. Tas ietver seno latviešu tautas tradīciju pamatus.
Sēņotāji un ogotāji
Latvija izceļas ar sezonālo sēņu un ogu vākšanas kultūru. Kad mainās laikapstākļiem, liela daļa latviešu izmanto iespēju nobaudīt meža piedāvātās veltes.
Katrs gadalaiks nozīmē jaunus gardumus. Vispopulārākie pārtikas produkti, kuri tiek ievākti ir mellenes, dzērvenes un sēnes.
Priekš tūristiem tas arī jaunums, jo ne visās Eiropas valstīs ir tik brīvi pieejams mežs. Gandrīz ikviens var vākt augļus vai augus jebkurā Latvijas mežā. Tikai ir jāatcerās, ka mežs ir Latvijas sakrālā vieta un pret to ir jāizturās ar cieņu.
Sporta sasniegumi pasaulē
Latvijā ir tikai nepilni divi miljoni iedzīvotāju, bet sportistu sasniegumi pasaules mērogā ir apbrīnojami. Mūsu labākie sportisti iegūst medaļas teju katrā disciplīnā.
Street basketbols 3×3
Latvija 2022. gadā izcīnīja zeltu Tokijas atklāšanas olimpiskajā vīriešu 3×3 basketbolā.
Ar 21:18 punktu pārsvaru Latvijas 3×3 basketbola komanda ar Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani un Edgaru Krūmiņu uzvarēja Krievijas Olimpiskās komitejas komandu.
2022. gada 11. septembrī Latvijas 3×3 izlases komanda (Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Pauls Lasmanis un Nauris Miezisizcīnīja) Eiropas čempionātā Austrijā izcīnīja sudraba medaļas.
Šī ir otrā reize, kad Latvijas izlase izcīna Eiropas čempionātā sudraba medaļas. 2017. gadā tika izcīnīts zelts.
Šajā pašā turnīrā Nauris Miezis tika iekļauts All Stars trijniekā.
BMX
2008. gadā Pekinas spēļu programmā bija iekļauta BMX riteņbraukšana, kur Latvijas BMX braucējs Māris Štrombergs izcīnīja zelta medaļu.
Arī 2012. gadā Māris Štrombergs iegūst zelta medaļu, šīs olimpiskās spēles noritēja Londonā.
Skrituļslidošana
2021. gadā Nils Jansons atzīts par labāko skrituļslidotāju pasaulē. Viņš arī ieguvis tādus titulus kā 2021.gada ietekmīgākais un stilīgākais skrituļslidotājs.
Skrtuļslidotājs ieguvis arī uzvaru 2013. gadā “Winterclash” sacensībās Eindhovenā. 2020. gadā Nils Jansons šajās sacensībās izcīnīja 2. vietu.
Skeletons
Izcilus panākumus guvis skeletonists Martins Dukurs. Skeletonists divreiz izcīnījis sudrabu ziemas olimpiskajās spēlēs. Medaļas ieguvis gan Vankūverā 2010. gadā, gan Sočos 2014. gadā.
Martins Dukurs arī kļuvis par deviņkārtēju Pasaules kausa izcīņas uzvarētāju, vienpadsmit reizes kļuvis par Eiropas čempionu un sešas reizes ieguvis pasaules čempiona titulu.
Bobslejs
Olimpiskajās spēlēs Sočos veiksmīgus panākumus guvuši Latvijas bobslejisti.
2014. gadā Bobslejisti izcīnīja zelta medaļu četriniekā (Dreiškens Daumants, Melbārdis Oskars, Strenga Jānis un Vilkaste Arvis) un bronzas medaļu divniekā (Melbārdis Oskars un Dreiškens Daumants).
Hokejs
Pirmo sudraba medaļu ziemas spēlēs 1980. gadā Latvijai izcīnīja hokejists Helmuts Balderis. 8 gadus vēlāk hokejists Samoilovs Vitālijs olimpiskajās spēlēs izcīnīja zeltu.
Helmuts Balderis ir arī trīskārtējs pasaules čempions (1978, 1979, 1983). Artūrs Irbe pasaules čempiona statusu guva gan 1989., gan 1990. Gadā.
Šahs
Šaha lielmeistars Mihails Tāls savu pirmo neoficiālo titula ieguvis 1988.gadā, kur kļuva par pasaules čempionu ātrspēlē (zibens turnīrā). Turklāt, starptautiskos turnīros viņš uzvarējis 44 reizes.
Laika posmā no 1958. līdz 1982. gadam, Mihails Tāls spēlējot simt pirmo partiju, augsta līmeņa turnīros guvis rekordlielu uzvaru koeficientu – 81,18 %.
Basketbols
1935.gada 4.maijā Eiropas pirmajā čempionātā basketbolā Ženēvā piedalījās 10 valstu komandas, kuras sacentās pēc sarežģītas divmīnusu sistēmas. Šajā čempionātā finālspēlē Latvija pārspēja Spānijas izlasi un ķluva par pirmajiem pasaules čempioniem.
Latvijas izlasi pārstāvēja basketbolisti : Mārtiņš Grundmanis, Džems Raudziņš, Aleksejs Anufrijevs, Rūdolfs Jurciņš, Visvaldis Melderis, Jānis Lidmanis, Herberts Gubiņš un Eduards Andersons. Izlases treneris bija Valdemārs Baumanis.
NBA
Kristaps Porziņģis pašlaik ir slavenākais NBA spēlētājs no Latvijas, kurš ir arī viens no garākajiem baskebolistiem. Viņa garums ir 2,20 metri.
Basketbolists spēlē Vašingtonas Wizards komandā, bet karjeru sāka Ņujorkas Knicks.
Slavenākā Latvijas basketboliste bija Uljana Semjonova. Viņa no 1964. līdz 1975. gadam panāca, ka komanda “TTT Rīga” gūst 12 Eiropas čempiona titulus pēc kārtas.
Uljana bija pirmā sieviete ārpus ASV, kura tika uzņemta NBA Slavas zālē.
Lidošana vēja tunelī
Toms Īvāns 2018. gadā ieguva pasaules čempiona titulu brīvā stila lidošanā vēja tunelī.
Toms Īvāns ir AERODIUM lidotājs. Viņš ar lidošanu profesionāli nodarbojas kopš 2012. gada.
Īvāns arī ir bijis Toma Krūza personīgais treneris priekš filmas “Mission Impossible: Fallout”, kur tika uzņemtas lidošanas ainas.
Brīvā stila lidotājs arī uzstādījis Pasaules Ginesa rekordu, izpildot visvairāk triku vienas minūtes laikā vēja tunelī.
Latvijas daba
Latvijas dārgums ir neskartā daba un milzīgās savvaļas dabas platības. Tieši mūsu meži aizņem aptuveni 52%. Latvijas teritorijas, tāpēc ierindojamies starp zaļākajām valstīm pasaulē.
Latvijas upes
Ūdens ir Latvijas zemes lielākā bagātība. Latvijas teritoriju sastāda vairāk nekā 12 000 upju. Tomēr tikai 17 no tām sniedzas tālāk par 100 kilometriem. Latvijas garākā upe ir Gauja. Tā ir vienīgā upe, kas sākas un beidzas valsts teritorijā.
Piecas lielākās Latvijas upes ir Daugava, Lielupe, Gauja, Venta un Salaca.
Visnotaļ, ūdens sporta aktivitātes ir viens no populārākajiem izklaides veidiem Latvijā. Latvieši tā pat arī ārzemnieki visvairāk iecienījuši laivošanu.
Daugavas loki
1990.gadā Latgalē tika izveidots dabas parks, lai saglabātu unikālos Daugavas lokus. Daugavas loki ir kalpojuši arī kā robeža starp starp baltiem un somugriem, Polijas- Lietuvas valsti un Livonijas teritoriju.
Šīs upes loki veidojušies aptuveni pirms 13-15 tūkstošiem gadu. Šajā dabas parkā atrodas vairākas retu augu un dzīvnieku sugu populācijas.
Daugavas loki tika ierakstīti UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
Ozols
Latviešu tautas kultūrā ozols ir spēka un auglības simbols. Latviešu mīlestība pret kokiem ir saudzējusi simtgadīgus ozolus. Nevienā citā Eiropas zemē nav tik daudz ozolu cik to ir Latvijā.
Tomēr mazos zariņus esam izmantojuši vasaras saulgriežos – vīru vainagiem un māju dekorācijām.
Esam bagāti arī ar dižozoloem. Kaivē, Tukuma novadā atrodas dižozols, kura apkārtmērs sasniedz aptuveni 10,4 metrus. Tas ir resnākais koks Baltijā.
Lielākais, garākais, u.c.
Latvija var! Mūsu valsts izceļās ne tikai ar sasniegumiem sportā un kulrūrā, bet arī ar ūdenskritumiem, alām, internetu un cilvēkiem.
Ventas rumba
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā. Tās platums sasniedz 249 metrus.
Rudens un pavasara mēnešos pie ūdenskrituma vērojama neparasta parādība- zivis lec pa gaisu. Tas notiek, jo zivis nārstojot mēģina pārvarēt ūdenskrituma plūsmu.
Ātrākais internets Eiropā
Tehnoloģiju kompānija “Tet” pieslēgusi ātrāko internetu Babītes novadā Salienā, kas skaitās ātrākais mājsaimniecībām pieejamais internets visā pasaulē. Internets sasniedz 10 Gbit/s ātrumu.
2022.gadā šis interneta pieslēgums pieejams vismaz 1000 mājsaimniecībām Pārdaugavā- Imantā.
Pasaulē lielākais melis
Hieronīms Kārlis Fridrihs Fon Minhauzens tiek uzskatīts par pasaules lielāko meli, fantazētāju. Viņš ir pazīstams ar saviem stāstiem par ceļojumiem uz Mēnesi un savu varonīgo dienestu Krievijas un Turcijas karā.
Pats Minhauzens nevarējis ciest meļus, sevi viņš sauca par izcilu fantāzijas meistaru.
Gūtmaņa ala
Gūtmaņa ala atrodas Gaujas senlejas labā krasta nogāzē, Siguldā. Tās tilpums sasniedz ap 500 m3. Šī ala ir lielākā ala Baltijā un visvairāk apmeklētais dabas piemineklis mūsu valstī.
Ala ir iecienīta jau kopš 17. gadsimta sākuma. Gūtmaņala ir sena kulta vieta un tās garums ir 18,8 metri, platums 12 metri un augstums sasniedz aptuveni 10 metrus.
Gūtmaņa ala izveidojusies klintī. Tā ir izveidojusies pateicoties Gaujas un pazemes avota straumei tekot vairāku gadu tūkstošu rezultātā.
Ēdieni un dzērieni Latvijā
Latvijas virtuvi visnotaļ noteica Ziemeļaustrumeiropas klimats. Pārsvarā ēdieni radās zemnieku vidē, kur tie izmantoja pašu audzētu dārzeņus un pašu nomedītus dzīvniekus.
Mēs Latvijā varam lepoties ar gardu un siltu mājas ēdienu jebkurā novadā. To arī pamanījuši tūristi, jo visbiežāk tie apbrīno mūsu gaišo alu un neparastos ēdienus, kā sklandrausi.
Sklandrausis
Sklandrausis jeb žograusis ir tradicionāls lībiešu ēdiens, kas pēc tam tika aizgūts Kurzemes latviešu virtuvē.
Sklandrausis ir veidots apļa formā no neraudzētas rudzu rupja maluma miltu mīklas. Taisīšanas procesā tam tiek uzceltas maliņas, kur viducis ir piepildīts ar kartupeļu biezeņa un vārītu burkānu pildījumu. Pa virsu tiek pārklāts skābais krējums un cukurs.
Tā forma un krāsa atgādina sauli, tāpēc arī līdz šai dienai sklandrausis iederās latviešu gadskārtu svētkos kā rudenī un ziemā.
Rudzu maize
Rudzu maize vai rupjmaize vienmēr ir bijusi latviešu uzturā. Tradicionāli latvieši to ēda visa gada garumā, jo graudaugi bija tas produkts, kas pieejamas jebkurā sezonā.
Latvijā rudzus audzē vairāk nekā 1200 gadus.
Agrāk rudzu maizi uzskatīja par delikatesi. Ja tā tika klāta uz galda, bija zināms, ka neviens mājā necieš badu.
Rīgas Melnais balzāms
Rīgas Melnais balzāms ir tradicionālais Latvijas balzāms. Balzāmu bieži dēvē par Latvijas nacionālo dzērienu un tas tiek gatavots no 24 sastāvdaļām, tostarp 17 augu izcelsmes vielām.
Stāsta, ka kāds farmaceits vārdā Kunze 1752. gadā izstrādāja šī dzēriena recepti. Pirmās zāļu ekstrakta receptes tika atrastas 16. gadsimtā Rīgā.
Līdz šai dienai nav zināma Rīgas Melnā balzāma recepte. Precīzu recepti zināja tikai galvenais farmaceits un viņa mācekļi.
Latvijas alus
Alus ir Latvijas sakrālais dzēriens. Par alu ir sarakstītas simtiem dainu un tautasdziesmu.
Alus ir klātesošs latviešu dzīvēs, īpaši – vasaras saulgriežos. Šajos svētkos galdā tiek likts mājās vai amatnieku darināts alus. Alum arī tika pievienots medus, tā arī radās slavenais latviešu medalus.
Ceram, ka pēc šī raksta izlasīšanas leposies ar Latviju vairāk nekā iepriekš. Ja ir vēlme turpināt iepazīt savu dzimteni, iesakām izlasīt mūsu rakstu – Latvijas simboli, kas raksturo Latviju.